raibināt
raibināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst raibs.
PiemēriLieldienu olas var raibināt ar putraimiem, maziem ziediņiem un lapiņām.
- Lieldienu olas var raibināt ar putraimiem, maziem ziediņiem un lapiņām.
- Teksts ir datorrakstā, bet to raibina svītrojumu un aizkrāsojumu lērums.
- Košos toņos raibināti šķīvji.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst daudzveidīgs, dažāds (sastāva ziņā).
PiemēriKoncerta programmu raibināja mazie dejotāji.
- Koncerta programmu raibināja mazie dejotāji.
- Piedzīvojumi raibina ikdienas vienmuļību.
- Vecmāmiņas dzīvi raibina mazbērniņi.