pļerkšķēt
pļerkšķēt pļerkšķu, pļerkšķi, pļerkšķ, pag. pļerkšķēju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piem., par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai.
PiemēriMotors pļerkšķ.
- Motors pļerkšķ.
- Vecais radioaparāts pļerkšķēja.
- Tālumā pļerkšķēja traktors.
2.sarunvaloda Pļāpāt.
PiemēriPļerkšķēt bez apstājas.
- Pļerkšķēt bez apstājas.
- Pļerkšķēt veselu stundu.
- Man nav laika pļerkšķēt!