pļūtīt sarunvaloda
pļūtīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; intransitīvs
1.Izdalīt šķidrus vai pusšķidrus izkārnījumus.
PiemēriPļūtīt biksēs.
- Pļūtīt biksēs.
- Jau trešo dienu drebu un pļūtu.
- Bērniņš vēma un pļūtīja.
- Stārķēns pļūtī.
2.sarunvaloda, neliterārs Runāt niekus, muldēt.
PiemēriBeidz pļūtīt!
- Beidz pļūtīt!
- transitīvs Pa radio kaut ko pļūtīja.
- Beidz pļūtīt!