Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pļerkšķēt
pļerkšķēt pļerkšķu, pļerkšķi, pļerkšķ, pag. pļerkšķēju intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piem., par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai.
PiemēriMotors pļerkšķ.
2.sarunvaloda Pļāpāt.
PiemēriPļerkšķēt bez apstājas.