pļekšķēt
pļekšķēt pļekšķu, pļekšķi, pļekšķ, pag. pļekšķēju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriSlapjie svārki pļekšķēja pret gājējas kājām.