pārtrūkt
pārtrūkt 3. pers. -trūkst, pag. -trūka intransitīvs, darbības vārds
1.Trūkstot pārdalīties.
PiemēriŠujot pārtrūkst diegs.
2.Pēkšņi tikt pārtrauktam, izbeigties.
PiemēriPārtrūkst sakari.
2.1.Aprauties, apklust (par skaņu, sarunu u. tml.).
PiemēriBalss pārtrūkst.
Stabili vārdu savienojumiFilma pārtrūkst.