pārbaudīt
pārbaudīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
pārbaude sieviešu dzimte, lietvārds
1.Paskatīties, pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
PiemēriPārbaudīt tērpa apkaklīti.
2.Noskaidrot, kontrolēt (piem., darba gaitu, paveikto).
PiemēriPārbaudīt celtniecības gaitu.
3.Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas.
PiemēriPārbaudīt izkapts asmeni.
3.1.Noteikt (kā) piemērotību lietošanai, izmēģināt (ko) praksē.
PiemēriPārbaudīt pārtikas produktu laboratorijā.
3.2.Noteikt veselības stāvokli, arī (orgāna) funkcionēšanas spējas.
PiemēriPārbaudīt bērna vispārējo veselības stāvokli.
4.Noskaidrot (kā) pareizumu, atbilstību īstenībai.
PiemēriPārbaudīt faktus.
5.Pārliecināties par (personas, priekšmeta) klātesamību.
PiemēriPēc klases žurnāla pārbaudīt klātesošos.
5.1.Likt uzrādīt (dokumentu) un noteikt (tā) derīgumu.
PiemēriUz robežas pārbaudīt pases.
6.Novērtēt (piem., mācību procesā iegūtās zināšanas, prasmes).
PiemēriEksāmenu komisija pārbauda abiturienta zināšanas.
6.1.pārnestā nozīmē Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (piem., fiziskos, morālos spēkus).
PiemēriZiemas sals pārbauda cilvēkus un dabu.