pārbēgt
pārbēgt -bēgu [-bȩ̂gu], -bēdz, -bēg [-bȩ̂g], pag. -bēgu darbības vārds; intransitīvs
1.Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
PiemēriPārbēgt pār ceļu.
- Pārbēgt pār ceļu.
- Pārbēgt pār tiltu.
- Zaķis pārbēg pāri izcirtumam.
1.1.Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti pārkļūstot pāri frontes līnijai).
PiemēriPārbēgt pie pretinieka.
- Pārbēgt pie pretinieka.
2.Bēgot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
PiemēriDalailamam nācās pārbēgt no Tibetas uz Indiju.
- Dalailamam nācās pārbēgt no Tibetas uz Indiju.
- Vīrieši pārbēguši uz citu pilsētu.
2.1.Bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
PiemēriPārbēgt mājās, glābjoties no lietus.
- Pārbēgt mājās, glābjoties no lietus.