purns
purns lietvārds; vīriešu dzimte
1.Galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm (mugurkaulniekiem, izņemot putnus).
PiemēriLāča, vilka purns.
- Lāča, vilka purns.
- Govs, aitas purns.
- Vardes purns.
- Buldogam ir strups un plats purns.
- Storei ir spics purns.
- Suns, paslējis purnu, gaidīja ēdienu.
- Kaķis nolaizīja purnu.
1.1.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Seja.
PiemēriNeglīts purns.
- Neglīts purns.
- Uztūcis purns.
- Alkoholiķa purns.
- Aizdomīgi purni.
- Dabūt pa purnu.
2.Purngals1.
PiemēriAr metālu apkalti zābaku purni.
- Ar metālu apkalti zābaku purni.
- Nobružāti kurpju purni.
3.sarunvaloda Priekšgals (transportlīdzeklim).
PiemēriAutomašīna ar purnu ietriekusies kokā.
- Automašīna ar purnu ietriekusies kokā.
Stabili vārdu savienojumiDabūt pa purnu. Sadot pa purnu.
- Dabūt pa purnu vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — tikt piekautam.
- Sadot pa purnu idioma — vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.