purkšķēt
purkšķēt purkšķu, purkšķi, purkšķ, pag. purkšķēju intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
PiemēriTālumā purkšķēja motocikls.
2.sarunvaloda Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt.
PiemēriPurkšķēt vienā purkšķēšanā.