Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pundurkoks
pundurkoks [puñdùrkùoks] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Neliels, uz pundurpotcelma izaudzēts augļu koks, kas ražo agri, bagātīgi un katru gadu.
PiemēriPundurkoku augļkopība.
  • Pundurkoku augļkopība.
  • Iekopt pundurkoku augļudārzu.
2.Koks, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu koku.
PiemēriPundurkoks ar saplacinātu vainagu.
  • Pundurkoks ar saplacinātu vainagu.
  • Japāņu pundurkoku šķirnes.
  • Audzēt pundurkoku puķupodā.
  • Koptajā zālienā auga pundurkoki.