punduris
punduris lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pundurauguma cilvēks.
PiemēriPunduris kopš bērnības.
1.1.joma: mitoloģija Ļoti maza cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
PiemēriMilži un punduri latviešu tautas pasakās ir mītiskas būtnes.
2.Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
PiemēriNo bumbieres izauga punduris.