punduris
punduris lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pundurauguma cilvēks.
PiemēriPunduris kopš bērnības.
- Punduris kopš bērnības.
1.1.joma: mitoloģija Ļoti maza cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
PiemēriMilži un punduri latviešu tautas pasakās ir mītiskas būtnes.
- Milži un punduri latviešu tautas pasakās ir mītiskas būtnes.
2.Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
PiemēriNo bumbieres izauga punduris.
- No bumbieres izauga punduris.