publicēt
publicēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
publicējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Darīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
PiemēriPublicēt romānu, grāmatu.
- Publicēt romānu, grāmatu.
- Publicēt sludinājumu, reklāmu.
- Publicēt lēmumu, rīkojumu.
- Aplūkot publicētās fotogrāfijas.
- Žurnālā publicēta intervija ar mākslinieku.
1.1.Būt tādam, kurā ir ievietots (piem., raksts, daiļdarbs) – par preses izdevumiem.
PiemēriLaikraksts publicējis aprakstu par jaunākajiem pētījumiem medicīnā.
- Laikraksts publicējis aprakstu par jaunākajiem pētījumiem medicīnā.
- Žurnāls publicē romāna turpinājumus.
Cilme:No vācu publizieren, kam pamatā latīņu publicare ‘darīt zināmu atklātībai’.