projām
projām [pruôjãm] apstākļa vārds
prom [pruôm] apstākļa vārds
1.kopā ar: darbības vārds "būt" vai darbības vārds "palikt", vai darbības vārds "tikt" Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālu (no kā), ir attālinājies, attālināts (no kā).
PiemēriBūt tālu projām no dzimtās vietas.
2.kopā ar: darbības vārds "būt" Norāda uz stāvokli, kad (kāds laikposms) ir pagājis.
PiemēriZiema ir projām.
3.Norāda, ka (kas) atvirzās, attālinās (no kā).
PiemēriSkriet prom.
3.1.Norāda, ka kas notiek, noris tālu (no kā, no kurienes).
PiemēriViņš dzīvo nedēļām prom.
3.2.Norāda, ka (kas) tiek atvirzīts, attālināts (no kā).
PiemēriDzīt strazdus projām no ķiršu kokiem.
4.Norāda, ka skatiens ir vērsts kur tālāk, nost (no kā).
PiemēriRaudzīties tālu projām.
5.Pastiprina darbības vārda priedēkļu aiz-, pa-, at- nozīmes.
PiemēriAizskriet projām uz upmalu.
6.Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
PiemēriProjām no manas mājas!
6.1.Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
PiemēriProm dusmas un aizvainojumu!