projāmgājējs
projāmgājējs [pruôjãmgãjẽjs] lietvārds; vīriešu dzimte
projāmgājēja [pruôjãmgãjẽja] lietvārds; sieviešu dzimte
promgājējs [pruômgãjẽjs] lietvārds; vīriešu dzimte
promgājēja [pruômgãjẽja] lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēks, kas dodas projām, prom.
PiemēriProjāmgājējs pamāja palicējiem ar roku.
- Projāmgājējs pamāja palicējiem ar roku.
- Projāmgājēji pulcējās garderobē.
- Viņi šeit nav uz palikšanu, jo ir promgājēji.