priekšrocība
priekšrocība [prìekšrùocĩba] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Īpašība, īpašību kopums, kas (ko, kādu) pozitīvi, izdevīgi atšķir no pārējiem; pārākums, pārsvars.
PiemēriIzglītības un darba pieredzes priekšrocības.
2.formā: daudzskaitlis Izņēmuma tiesības, pirmtiesības; privilēģijas (parasti juridiskas, morālas).
PiemēriPriekšrocības uz mantojumu ir bērniem.