priekšroka
priekšroka [prìekšrùoka] lietvārds; sieviešu dzimte; formā: vienskaitlis
Pārākums, pārsvars, arī nozīmīgums (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju kopuma u. tml.
PiemēriPriekšroka piedalīties konkursā, sacensībās.
- Priekšroka piedalīties konkursā, sacensībās.
- Uz ietves priekšroka ir gājējiem.
- Gūt priekšroku uz vakantajām darbavietām.
Stabili vārdu savienojumiDot priekšroku.
- Dot priekšroku — atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku.