prieks
prieks lietvārds; vīriešu dzimte
1.formā: vienskaitlis Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta un ko izraisa, piem., realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme.
PiemēriPatiess, neviltots prieks.
- Patiess, neviltots prieks.
- Darba, ceļošanas prieks.
- Dāvināšanas prieks.
- Prieks par laimestu.
- Izjust prieku.
- Palīdzēt otram ar prieku.
- Sasist aiz prieka plaukstas.
- Prieka asaras.
2.formā: daudzskaitlis Tas (notikums, parādība, apstākļi u. tml.), kas izraisa šādu emocionālu stāvokli, arī apmierinājumu, labsajūtu.
PiemēriZiemas prieki.
- Ziemas prieki.
- Baudīt atvaļinājuma, makšķerēšanas priekus.
- Dzīvot vienos priekos.
Stabili vārdu savienojumi(Pārāk) dārgs prieks. Dzīves prieks. Ka prieks. Lēts prieks. Prieka māja. Prieka meita.
- (Pārāk) dārgs prieks sarunvaloda — tas, ko nevar atļauties (piem., līdzekļu trūkuma dēļ).
- Dzīves prieks — dzīvesprieks.
- Ka prieks — saka, ja kāds ko ir (ļoti) labi veicis, izdarījis.
- Lēts prieks — tas (piem., pirkums), kas nav dārgs.
- Prieka māja — sarunvaloda priekamāja.
- Prieka meita — prostitūta.
- Teļa prieks idioma — ironiska ekspresīvā nokrāsa naiva, nepamatota sajūsma (naivs, nepamatots prieks).
- Vaļas prieks — vaļasprieks.