priekša
priekša sieviešu dzimte, lietvārds
1.Priekšējā daļa, arī puse (piem., priekšmetam, telpai).
PiemēriLaivas, automašīnas priekša.
1.1.Ķermeņa priekšēja puse (cilvēkam vai dzīvniekam).
PiemēriIzsitumi uz ķermeņa priekšas.
2.Vieta, kas atrodas pie (piem., priekšmeta, telpas) priekšējās puses.
PiemēriGājēji apstājās mājās priekšā.
2.1.Vieta, kas atrodas pie (cilvēka vai dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā vai (tam) tieši pretī, ļoti tuvu.
PiemēriStāvēt klases priekšā.
Stabili vārdu savienojumiNākt tiesas priekšā.
2.2.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Tā, ka kas tiek veikts, darīts (kāda, kā) klātbūtnē; arī atklāti.
PiemēriAtvainoties visu priekšā.
2.3.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Salīdzinājumā (ar kādu, ar ko, parasti ļoti atšķirīgu).
PiemēriJaunās sievietes priekšā vecīgais vīrs nobālēja.
3.konstrukcijā: vārdu savienojums "uz priekšu" Tālāk, prom no iepriekšējās (arī parastās) vietas, stāvokļa (virzīties, virzīt ko).
PiemēriPabraukt uz priekšu.
3.1.Virzienā prom no sevis (raudzīties, skatīties).
PiemēriRaudzīties uz priekšu.
3.2.Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
PiemēriPēc komandas "Uz priekšu!" sākās skrējiens.
3.3.Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni; norāda, ka (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
PiemēriDomāt uz priekšu.
4.konstrukcijā: vārdu savienojums "uz priekšu" Norāda, ka (laikposms) turpinās.
PiemēriLaiks gāja uz priekšu, un darbi tuvojās nobeigumam.
Stabili vārdu savienojumiAr kājām pa priekšu. Iznest ar kājām pa priekšu. Nākt priekšā. Ne uz priekšu, ne atpakaļ.