postenis
postenis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Vieta, no kuras (ko) novēro vai apsargā; vieta, kur veic attiecīgu darbu, pilda konkrētu uzdevumu, pienākumu.
PiemēriUgunsdzēsības postenis.
2.Cilvēks vai cilvēku grupa, kas (ko) novēro, apsargā vai veic pastāvīgu uzdevumu, pienākumu.
PiemēriRobežsargu postenis.
4.joma: finanses Finanšu dokumenta, budžeta daļa, kurā norādīts ieņēmuma avots; ieņēmuma vai izdevuma veids un apjoms.
PiemēriBilances postenis.
Cilme:No vācu Posten.