postenis
postenis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vieta, no kuras (ko) novēro vai apsargā; vieta, kur veic attiecīgu darbu, pilda konkrētu uzdevumu, pienākumu.
PiemēriUgunsdzēsības postenis.
- Ugunsdzēsības postenis.
- Robežapsardzības postenis.
- Militārais postenis.
- Dežurēt sacensību reģistrācijas un informācijas postenī.
- Atrasties glābšanas dienesta postenī.
- Uzrādīt dokumentus muitas postenī.
2.Cilvēks vai cilvēku grupa, kas (ko) novēro, apsargā vai veic pastāvīgu uzdevumu, pienākumu.
PiemēriRobežsargu postenis.
- Robežsargu postenis.
- Ugunsdzēsēju postenis.
- Kārtības sargu postenis.
- Apsargu postenis sastāvēja no trim cilvēkiem.
3.Amats.
PiemēriAtbildīgs postenis.
- Atbildīgs postenis.
- Diplomāta postenis.
- Ministra postenis.
- Direktora postenis.
- Ieņemt atbildīgu posteni.
- Strādāt vadošā postenī.
- Kandidēt uz premjera posteni.
4.joma: finanses Finanšu dokumenta, budžeta daļa, kurā norādīts ieņēmuma avots; ieņēmuma vai izdevuma veids un apjoms.
PiemēriBilances postenis.
- Bilances postenis.
- Ienākumu, izdevumu posteņi.
Cilme:No vācu Posten.