plaucēt1
plaucēt [plàucêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
plaucējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Īslaicīgi karsēt (piem., dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes iejavu.
PiemēriPlaucēt tomātus, kāpostu lapas.
Stabili vārdu savienojumiPlaucēta maize.
1.1.Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
PiemēriPlaucēt mucu.
2.formā: trešā persona Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
PiemēriKarstais tvaiks plaucēja ķermeni.