Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
plīst
plīst 3. pers. plīst, pag. plīsa darbības vārds; intransitīvs
plīsums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
PiemēriPlānais audums viegli plīst.
  • Plānais audums viegli plīst.
  • Trauki plīst.
  • Egļu šķilas labi plīst.
  • Siltuma trasē plīsusi caurule.
  • Automašīnai plīsa riepa.
Stabili vārdu savienojumiPlīst (vai) pušu aiz dusmām. Riepa plīst.
1.1.Sprāgt, eksplodēt.
PiemēriPlīst mīnas.
  • Plīst mīnas.
  • Granāta plīsa.
  • Pastāvēja draudi, ka cisterna ar ķimikālijām varēja plīst.
1.2.Plaukstot, briestot vērties vaļā (par augu daļām).
PiemēriBērziem, kļavām jau plīst pumpuri.
  • Bērziem, kļavām jau plīst pumpuri.
  • Kastaņiem plīst zaļās čaulas, paverot brūno augli.
2.Tiekot daudz lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, arī tikt bojātam.
PiemēriApavi plīst.
  • Apavi plīst.
  • Zeķes plīst.
  • Televizors bieži plīsa un bija jālabo.
3.Sprēgāt, plaisāt (par ādu); kļūt tādam, kam sprēgā, plaisā āda (par ķermeņa daļām).
PiemēriKāju papēžiem āda kļuvusi sausa un plīst.
  • Kāju papēžiem āda kļuvusi sausa un plīst.
  • Iekaisusī gļotāda plīsa un sūrstēja.
  • Lūpu kaktiņi plīst.
3.1.Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu); kļūt tādam, kam rodas atvere, caurums (piem., par tulznu, čūlu).
PiemēriAsinsvadi plīst.
  • Asinsvadi plīst.
  • Traumas rezultātā plīsusi liesa.
  • Slimniekam plīsusi kuņģa čūla.
  • Tulzna plīsa, un sāpes pastiprinājās.
Stabili vārdu savienojumiDubults neplīst. Galva plīst pušu. Plīst (vai) aiz skaudības. Plīst (vai) aiz ziņkārības.