pirtnieks
pirtnieks lietvārds
pirtniece dsk. ģen. -ču lietvārds
1.Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī; cilvēks, kas profesionāli noper pirts apmeklētājus.
PiemēriPiedāvāt pirtnieka pakalpojumus.
2.vēsturisks; formā: daudzskaitlis Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu.