Pirrs
Pirrs lietvārds; īpašvārds
Sengrieķu valdnieks, kurš 279. g. p. m. ē. izcīnīja uzvaru pār romiešiem, ciešot smagus zaudējumus.
Stabili vārdu savienojumiPirra uzvara.
- Pirra uzvara idioma — uzvara, kas prasījusi tik lielus upurus, ka pielīdzināma sakāvei.