pirksts
pirksts lietvārds; vīriešu dzimte
1.Viens no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas locekļiem; viens no ekstremitātes beigu posma locekļiem (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
PiemēriGari, slaidi pirksti.
- Gari, slaidi pirksti.
- Putna kāju pirksti.
- Pirkstu nospiedumi.
- Skaitīt uz pirkstiem.
- Rādīt ar pirkstu.
- Viņai pirkstā ir laulības gredzens.
Stabili vārdu savienojumiDraudēt ar pirkstu. Garais pirksts.
- Draudēt ar pirkstu — brīdināt, kratot pirkstu.
- Garais pirksts — rokas vidējais pirksts.
- Nekustināt ne pirksta sarunvaloda — nekā nedarīt (piem., lai ko mainītu, panāktu).
- Nekustināt ne pirkstu sarunvaloda — nekā nedarīt (piem., lai ko mainītu, panāktu).
- Pakratīt pirkstu — kratot pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
1.1.pārnestā nozīmē Tas, ko (kāds) ir panācis, izraisījis.
PiemēriTas ir direktora pirksts.
- Tas ir direktora pirksts.
2.Iegarena apaļa detaļa, cilindrisks stienis (piem., detaļu savienošanai).
PiemēriStūres pirksts.
- Stūres pirksts.
Stabili vārdu savienojumiVirzuļa pirksts.
- Virzuļa pirksts — stienis virzulī, kas veido kustīgu savienojumu ar klani.
Stabili vārdu savienojumi(Kādam) līp pie pirkstiem. Apdedzināt pirkstus. Apgrozīt (naudu) pirkstos.
- (Kādam) līp pie pirkstiem idioma — saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
- Apdedzināt pirkstus idioma — sarunvaloda ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
- Apgrozīt (naudu) pirkstos idioma — negribot, vilcinoties ar šaubām izdot, atdot vai izlietot.
- Aptīt (kādu) ap pirkstu idioma — sarunvaloda ar viltību pakļaut sev.
- Ar pirkstiem nobadīt idioma — ar atklātu nosodījumu vērsties pret kādu.
- Ar pirkstiem nobakstīt idioma — ar atklātu nosodījumu vērsties pret kādu.
- Dieva pirksts idioma — saka par kaut ko brīnumainu, neticamu.
- Ēd pirkstus laizīdams — saka, ja ēd ar lielu patiku.
- Gari pirksti idioma — sarunvaloda saka, ja kādam ir tieksme zagt, ja kāds zog.
- Izzīst no pirksta sarunvaloda — stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- Kost pirkstos idioma — ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
- Laist no (saviem) pirkstiem (laukā, ārā) idioma — izdot naudu; izšķērdēt.
- Līdz pirkstu galiem idioma — viscaur, pilnīgi.
- Nav ar pirkstu taisīts sarunvaloda — nav muļķis, arī nav vārgulis.
- Ne ar pirkstu pamaisīt sarunvaloda — saka par lielu drūzmu.
- Ne par pirksta platumu sarunvaloda — nemaz, ne mazākā mērā.
- Ne pirksta nepakustināt idioma — nekā nedarīt.
- Niez pirksti idioma — sarunvaloda saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
- Pazīt kā savus piecus pirkstus idioma — ļoti labi pazīt, pārzināt.
- Piedurt pirkstu idioma — aizskart kādu.
- Pirksti deg idioma — saka, ja kāds ļoti vēlas ko darīt.
- Pirksti niez idioma — saka, ja kāds ļoti vēlas ko darīt.
- Pirkstus var aplaizīt sarunvaloda — saka par ko ļoti garšīgu.
- Rādīt ar pirkstu (uz kādu) idioma — 1. Norādīt uz kādu, atklāti paužot nosodījumu, nicinājumu; arī izsmejot kādu, ņirgājoties par kādu.2. Tieši teikt, arī tieši rādīt, norādīt, kas un kā darāms, kā jāizturas, jārunā u. tml.
- Sadot pa pirkstiem idioma — sarunvaloda iesist; nopērt.
- Skatīties caur pirkstiem idioma — izlikties ko nepamanām, pavirši vērot.
- Tek kā smiltis caur pirkstiem idioma — saka par naudu, kas viegli tiek izdota, par laiku, kas nemanot aizrit.
- Tīt kādu ap pirkstu idioma — sarunvaloda pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
- Trīs pirkstu kombinācija idioma — piga.
- Turēt acis pirkstos idioma — ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
- Uz katra pirksta sarunvaloda — saka, ja ir daudz pielūdzēju.
- Uz vienas rokas pirkstiem (sa)skaitīt idioma — saka par to, kas ir nelielā skaitā.
- Viens kā pirksts idioma — saka par vientuļu cilvēku.
- Zināt kā (savus) piecus pirkstus sarunvaloda — ļoti labi zināt, pārzināt.
- Zīst no pirksta sarunvaloda — stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- Žņaudzīt pirkstus — vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.