Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pilnība
pilnība sieviešu dzimte, lietvārds
1.Ideāls pozitīvo īpašību kopums; (kā pozitīva) augstākā pakāpe.
PiemēriMīlestības pilnība.
2. Tā, ka atver visu (kā) apjomu, kopumu; pilnīgs.
PiemēriPilnībā piekrītu.
3.Pārpilnība, arī bagātība.
PiemēriDzīvot pilnībā.
Stabili vārdu savienojumi(Birst) kā no (pār)pilnības raga.