pietecēt1
pietecēt 3. pers. -tek [-tȩk], pag. -tecēja darbības vārds; intransitīvs
1.Tekot, plūstot (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to).
PiemēriNo urbuma pietek pilns spainis ar bērzu sulām.
- No urbuma pietek pilns spainis ar bērzu sulām.
- Pa dienu burka pietecējusi pilna.
- Pagrabs pietecējis ar ūdeni.
1.1.Tekot, plūstot (kam), izveidoties.
PiemēriPagalmā pietecējušas peļķes.
- Pagalmā pietecējušas peļķes.
1.2.Tekot, plūstot sakrāties.
PiemēriSaslaucīt pietecējušo ūdeni.
- Saslaucīt pietecējušo ūdeni.
2.Tekot pieplūst klāt (par šķidrumu, ūdens plūsmu).
PiemēriCik izsmel ūdeni no akas, tik pietek klāt.
- Cik izsmel ūdeni no akas, tik pietek klāt.
- Tālāk labajā pusē Abavai pietek Veģupīte.