piestāvēt
piestāvēt 3. pers. -stāv, pag. -stāvēja darbības vārds; intransitīvs
1.Būt (cilvēkam, viņa augumam) piemērotam, labi izskatīties – par apģērbu, tā krāsu, matu sakārtojumu u. tml.
PiemēriSievietei kleita ļoti piestāvēja.
1.1.Būt saskaņotam, saderēt (ar ko).
PiemēriApģērba krāsu tonis piestāvēja viņas gaiši zilajām acīm.
2.Būt atbilstošam, piemērotam (kam).
PiemēriDziedātājas balsij operetes žanrs ļoti piestāv.