Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
piestāvēt
piestāvēt 3. pers. -stāv, pag. -stāvēja intransitīvs, darbības vārds
1.Būt (cilvēkam, viņa augumam) piemērotam, labi izskatīties – par apģērbu, tā krāsu, matu sakārtojumu u. tml.
PiemēriSievietei kleita ļoti piestāvēja.
1.1.Būt saskaņotam, saderēt (ar ko).
PiemēriApģērba krāsu tonis piestāvēja viņas gaiši zilajām acīm.
2.Būt atbilstošam, piemērotam (kam).
PiemēriDziedātājas balsij operetes žanrs ļoti piestāv.