piestāvēt
piestāvēt 3. pers. -stāv, pag. -stāvēja darbības vārds; intransitīvs
1.Būt (cilvēkam, viņa augumam) piemērotam, labi izskatīties – par apģērbu, tā krāsu, matu sakārtojumu u. tml.
PiemēriSievietei kleita ļoti piestāvēja.
- Sievietei kleita ļoti piestāvēja.
- Šī krāsa man labi piestāv.
1.1.Būt saskaņotam, saderēt (ar ko).
PiemēriApģērba krāsu tonis piestāvēja viņas gaiši zilajām acīm.
- Apģērba krāsu tonis piestāvēja viņas gaiši zilajām acīm.
- Pie jaunā mēteļa lieliski piestāvēja augstpapēžu zābaki.
2.Būt atbilstošam, piemērotam (kam).
PiemēriDziedātājas balsij operetes žanrs ļoti piestāv.
- Dziedātājas balsij operetes žanrs ļoti piestāv.
- Ojāra vārds piestāvēja viņa raksturam.