Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pierunāt
pierunāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
1.Runājot, pārliecinot panākt, ka (kāds) ko dara.
PiemēriPierunāt braukt līdzi.
2.Runājot (par ko), pieminot (ko), panākt, ka notiek, izraisās (kas nevēlams).
PiemēriPierunāt nelaimi.
3.Daudz runājot, piepildīt ar runāšanu (ko).
PiemēriEksperti vieni paši pierunāja visu raidījumu.