piemētāt
piemētāt [pìemȩ̃tât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Mētājot, metot zemē (ko lielākā daudzumā), padarīt netīru, nekārtīgu (kādu virsmu).
PiemēriGrīda piemētāta ar papīriem.
- Grīda piemētāta ar papīriem.
- Piemētātas ceļmalas.
- Ar pudelēm un citiem atkritumiem piemētāta atpūtas vieta.
1.1.Mētājot, metot iekšā (ko lielākā daudzumā), piepildīt, padarīt netīru (ko).
PiemēriGrāvis piemētāts ar vecām autoriepām.
- Grāvis piemētāts ar vecām autoriepām.