Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
piekūpināt
piekūpināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Kūpinot sagatavot (ko) pietiekamā daudzumā.
PiemēriZivis nespējām piekūpināt tik, cik prasīja.
2.Piepildīt ar dūmiem, iztvaikojumiem u. tml. (telpu, apkārtni).
PiemēriAr vīraku piekūpināta baznīca.
2.1.Piesātināt (gaisu) ar dūmiem, izgarojumiem u. tml.
PiemēriPiekūpināt gaisu.