piecirst
piecirst -cērtu [-cȩ̄̀rtu], -cērt, -cērt [-cȩ̄̀rt], pag. -cirtu transitīvs, darbības vārds
1.Cērtot sagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
PiemēriPiecirst malku visai ziemai.
2.Strauji, ar sparu aizvērt; aizcirst.
PiemēriNikni piecirst durvis.
2.1.Strauji, ar sparu pielikt, pievirzīt.
PiemēriPiecirst kāju pie zemes.
3.intransitīvs Makšķerējot strauji paraut auklu, lai āķis ieķertos zivs mutē.
PiemēriLaikā piecirst.
4.intransitīvs Apzināti darīt tā, lai (kādam) iepatiktos.
PiemēriPiecirst sievietei.