Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
piķis
piķis vīriešu dzimte, lietvārds
1.No naftas vai darvas destilācijas atlikumiem iegūta melna viela.
PiemēriPiķis ir izturīgs pret skābju šķīdumu.
Stabili vārdu savienojumiMelns kā piķis.
2.No darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piem., kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma.
3.sarunvaloda Nauda.
PiemēriPelnīt baigo, lielo piķi.
Stabili vārdu savienojumi(Ak) tu piķis! Kad tevi piķis. Lai piķis parauj! Piķi un zēveli spļaut. Piķis parāvis!
Cilme:No viduslejasvācu pik, kam pamatā latīņu pix (ģen. picis) ‘darva, piķis’.