Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pīķis
pīķis vīriešu dzimte, lietvārds
1.Duramais ierocis – garā kātā nostiprināts smails asmens.
PiemēriPīķiem bruņotas falangas.
2.Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu; šīs sugas kārts.
PiemēriPīķi un erceni bridžā.
Cilme:No baltvācu pīk ‘šķēps’, kam pamatā franču pique.