pavīdēt
pavīdēt -vīdu, -vīdi, -vīd, pag. -vīdēju intransitīvs, darbības vārds
1.Uz īsu brīdi būt saredzamam (parasti neskaidri).
PiemēriCauri mākoņiem pavīd saule.
1.1.Parādīties, būt redzamam, izlasāmam.
PiemēriAbsolventu sarakstā pavīd daudzi pazīstami uzvārdi.
1.2.Parādīties, uz īsu brīdi kļūt uztveramam.
PiemēriAtmiņā pavīd bērnības ainas.