pavilkt
pavilkt -velku [-vȩ̀lku], -velc, -velk [-vȩ̀lk], pag. -vilku transitīvs, darbības vārds
1.Velkot pavirzīt.
PiemēriPavilkt krēslu uz savu pusi.
1.1.Velkot panākt, ka (kas) nedaudz, paveras, atveras.
PiemēriPavilkt vaļā atvilktni.
1.2.Velkot panākt, ka (kāds) mazliet pavirzās, atvirzās.
PiemēriPavilkt suni aiz pavadas.
2.Uzģērbt zem (kā), apakšā (kam).
PiemēriPavilkt zem džempera kreklu.
3.sarunvaloda Tikt galā (ar ko); spēt (darboties, rīkoties u. tml.).
PiemēriUzņēmos tik daudz darba, ka nespēju to visu pavilkt.
3.1.Tikt galā (ar finansiālajām saistībām); veikt (nepieciešamos maksājumus).
PiemēriDzīvoklis ir par dārgu, vairs nespēju to pavilkt.
4.sarunvaloda Aizraut, ieinteresēt (kādu).
PiemēriSvarīgi, kā tu pavelc līdzi jauniešus, ko parādi ar savu darbu, piemēru.
4.1.Pamudināt, radīt tieksmi (uz ko).
PiemēriTāda mūzika pavelk uz dejošanu.
Stabili vārdu savienojumiPavilkt uz zoba. Tikko pavilkt kājas.