pavīdēt
pavīdēt -vīdu, -vīdi, -vīd, pag. -vīdēju darbības vārds; intransitīvs
1.Uz īsu brīdi būt saredzamam (parasti neskaidri).
PiemēriCauri mākoņiem pavīd saule.
- Cauri mākoņiem pavīd saule.
- Pie debesīm šur tur pavīd pa kādai zvaigznei.
1.1.Parādīties, būt redzamam, izlasāmam.
PiemēriAbsolventu sarakstā pavīd daudzi pazīstami uzvārdi.
- Absolventu sarakstā pavīd daudzi pazīstami uzvārdi.
- Laikrakstā pavīdējusi neticama ziņa.
- Žurnāla slejās pavīd pa pikantam stāstiņam.
1.2.Parādīties, uz īsu brīdi kļūt uztveramam.
PiemēriAtmiņā pavīd bērnības ainas.
- Atmiņā pavīd bērnības ainas.
- Acīs pavīd skumjas.