pauninieks
pauninieks lietvārds
pauniniece dsk. ģen. -ču lietvārds
1.Cilvēks, kas individuāli iepērk preces vienā vietā un ved pārdot citur.
PiemēriPauninieces plīša mēteļos.
1.1.Cilvēks, kas (piem., kara laikā) staigā pa lauku mājām, cenšoties mantas apmainīt pret pārtiku.
2.vēsturisks; formā: vīriešu dzimte Ceļojošs sīktirgotājs, kas lauku iedzīvotājiem iznēsāja vai izvadāja preces, arī (ko) uzpirka.
PiemēriPauninieki veduši lauciniekiem nepieciešamās mantas par samērā lētu maksu.