Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
paukšķēt
paukšķēt 3. pers. paukšķ, pag. paukšķēja intransitīvs, darbības vārds
Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piem., par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriPie viesību galda sāka paukšķēt šampanieša pudeļu korķi.