Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
patapināt
patapināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Paņemt lietošanā; aizņemties (ko no kā).
PiemēriNo teātra patapināti tērpi.
  • No teātra patapināti tērpi.
  • Ārzemju ceļojumam bijām patapinājušas kleitas vai no visas kopmītnes.
1.1.Pārņemt, aizgūt (no kā, piem., vārdus, ideju).
PiemēriPatapināt nosaukumu.
  • Patapināt nosaukumu.
  • Patapināt mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus.
  • No citām tautām patapinātās svinamās dienas.
  • No baltu valodām patapinātie vārdi.
2.Iedot lietošanai; aizdot (ko).
PiemēriPatapināt telpas bez īres maksas.
  • Patapināt telpas bez īres maksas.
  • Lietot patapinātu automašīnu.
  • Dažus izstādes eksponātus bija patapinājuši vietējie iedzīvotāji.