pataisīt

pataisīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds

1.Iztaisīt, izgatavot (priekšmetu).

PiemēriTēvs licis pataisīt jaunus zābakus.

1.1.Pagatavot (ēdienu, dzērienu).

PiemēriPataisīt vakariņas.

1.2.Nedaudz pielabot, uzlabot (ko).

PiemēriPataisīt svārkus īsākus.

2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko) vai arī tiek uzskatīts (par kādu).

PiemēriPataisīt par invalīdu.

2.1.Pārvērst, pārveidot.

PiemēriModes skati pataisa par nelielu teatrālu uzvedumu.

3.Mazliet, daļēji attaisīt, atvērt (vaļā); pavērt.

PiemēriPataisīt durvis, logu vaļā.

Stabili vārdu savienojumiPataisīt aukstu. Pataisīt baltu par melnu. Pataisīt melnu par baltu. Pataisīt mīkstu.