Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pataisīt
pataisīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Iztaisīt, izgatavot (priekšmetu).
PiemēriTēvs licis pataisīt jaunus zābakus.
  • Tēvs licis pataisīt jaunus zābakus.
1.1.Pagatavot (ēdienu, dzērienu).
PiemēriPataisīt vakariņas.
  • Pataisīt vakariņas.
  • Pataisīt alu.
1.2.Nedaudz pielabot, uzlabot (ko).
PiemēriPataisīt svārkus īsākus.
  • Pataisīt svārkus īsākus.
  • Pataisīt internetu ātrāku.
  • Pataisīt ēdienu garšīgāku.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko) vai arī tiek uzskatīts (par kādu).
PiemēriPataisīt par invalīdu.
  • Pataisīt par invalīdu.
  • Pataisīt par muļķi, zagli, idiotu.
  • Gribēja mani pataisīt par vainīgo.
  • Mūs visus pataisa par nabagiem.
  • Pataisīt sevi par apsmieklu citu acīs.
2.1.Pārvērst, pārveidot.
PiemēriModes skati pataisa par nelielu teatrālu uzvedumu.
  • Modes skati pataisa par nelielu teatrālu uzvedumu.
  • "..kad mēs apprecēsimies, es ar šitām divām savām rokām Puišiņus pataisīšu par pusmuižu!"
3.Mazliet, daļēji attaisīt, atvērt (vaļā); pavērt.
PiemēriPataisīt durvis, logu vaļā.
  • Pataisīt durvis, logu vaļā.
Stabili vārdu savienojumiPataisīt aukstu. Pataisīt baltu par melnu. Pataisīt melnu par baltu. Pataisīt mīkstu.