pastāvēt
pastāvēt -stāvu, -stāvi, -stāv, pag. -stāvēju darbības vārds; intransitīvs
1.Neilgu laiku stāvēt; neilgu laiku stāvēt (kādā veidā).
PiemēriPastāvēt ēnā zem koka.
- Pastāvēt ēnā zem koka.
- Pastāvēt rindā pie biļešu kases.
- Pastāvēt kājās pie galda.
- Bērns cenšas brītiņu pastāvēt uz pirkstgaliem.
1.1.Būt, atrasties (kur, kādā stāvoklī).
PiemēriLogs pa dienu lai pastāv vaļā.
- Logs pa dienu lai pastāv vaļā.
2.Eksistēt, būt (kādā laikposmā, kādos apstākļos).
PiemēriMākslas muzejs pastāv jau daudzus gadus.
- Mākslas muzejs pastāv jau daudzus gadus.
- Sabiedrībā pastāv pretrunas.
- Ievērot valstī pastāvošos likumus.
3.Palikt noteiktos uzskatos, domās, neļaujot sevi ietekmēt.
PiemēriTēvs stingri pastāvēja uz to, ka dzīvoklis jāremontē pašiem.
- Tēvs stingri pastāvēja uz to, ka dzīvoklis jāremontē pašiem.
Stabili vārdu savienojumiPastāvēt pie sava. Pastāvēt uz savu.
- Pastāvēt pie sava — nemainīt savas domas par ko.
- Pastāvēt uz savu — nemainīt savas domas par ko.