pastāvēt
pastāvēt -stāvu, -stāvi, -stāv, pag. -stāvēju intransitīvs, darbības vārds
1.Neilgu laiku stāvēt; neilgu laiku stāvēt (kādā veidā).
PiemēriPastāvēt ēnā zem koka.
1.1.Būt, atrasties (kur, kādā stāvoklī).
PiemēriLogs pa dienu lai pastāv vaļā.
2.Eksistēt, būt (kādā laikposmā, kādos apstākļos).
PiemēriMākslas muzejs pastāv jau daudzus gadus.
3.Palikt noteiktos uzskatos, domās, neļaujot sevi ietekmēt.
PiemēriTēvs stingri pastāvēja uz to, ka dzīvoklis jāremontē pašiem.
Stabili vārdu savienojumiPastāvēt pie sava. Pastāvēt uz savu.