pajumte
pajumte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Ar jumtu segta vieta (piem., zem ārsienai pārvirzītas jumta daļas vai zem pārseguma, kas novietots uz balstiem).
PiemēriKlēts pajumte.
1.1.Telpa, vieta celtnē zem jumta.
PiemēriDzīvoklis atradās tieši pajumtē.
2.Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis.
PiemēriAtrast pajumti, kur pārgulēt nakti.