pajukt
pajukt 3. pers. -jūk, pag. -juka intransitīvs, darbības vārds
1.Strauji izkliedēties, tikt izkliedētam uz visām pusēm; juceklīgi izklīst.
PiemēriGaisā pajūk putekļu mākonis.
2.Daļēji saplīst, izšķīst, izirt u. tml.
PiemēriZābaki pa ziemu pajukuši.
3.Tikt pārtrauktam; nenotikt, netikt realizētam.
PiemēriSaruna pajūk.
3.1.Kļūt tādam, kur daļēji zudušas savstarpējas saiknes, attiecības.
PiemēriMūziķu grupa tagad ir pajukusi.
Stabili vārdu savienojumiKa spalvas vien pajūk.