pajukt
pajukt 3. pers. -jūk, pag. -juka darbības vārds; intransitīvs
1.Strauji izkliedēties, tikt izkliedētam uz visām pusēm; juceklīgi izklīst.
PiemēriGaisā pajūk putekļu mākonis.
- Gaisā pajūk putekļu mākonis.
- Pajūk sakrauto grāmatu blāķis.
- Sprādzienā pajūk zemes pikas.
- Puikas pajuka kur kurais.
- Ienaidnieka rindas pajūk.
2.Daļēji saplīst, izšķīst, izirt u. tml.
PiemēriZābaki pa ziemu pajukuši.
- Zābaki pa ziemu pajukuši.
- Kartupeļi katlā pajukuši.
- Pajucis puķu pušķis.
3.Tikt pārtrauktam; nenotikt, netikt realizētam.
PiemēriSaruna pajūk.
- Saruna pajūk.
- Miegs ir pajucis.
- Viesizrādes pajūk.
- Labie nodomi pajukuši.
3.1.Kļūt tādam, kur daļēji zudušas savstarpējas saiknes, attiecības.
PiemēriMūziķu grupa tagad ir pajukusi.
- Mūziķu grupa tagad ir pajukusi.
- Viņu kopdzīve pajukusi.
Stabili vārdu savienojumiKa spalvas vien pajūk.
- Ka spalvas vien pajūk idioma — sarunvaloda saka, ja (kāds) tiek pilnīgi uzveikts (piem., cīņā), ja kaujoties, plēšoties, cīnoties nekas netiek saudzēts.