pabeigtība
pabeigtība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Pilnīga, galīga (kā) izveides, izstrādes, īstenošanas pakāpe.
PiemēriĒkas pabeigtība.
2.joma: valodniecība Vispārināta īpašība → pabeigts2; perfektivitāte.
PiemēriPriedēklis darbības vārdam piešķir pabeigtību.