pabēgt
pabēgt -bēgu [-bȩ̂gu], -bēdz, -bēg [-bȩ̂g], pag. -bēgu darbības vārds; intransitīvs
1.Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
PiemēriPabēgt drošākā vietā.
- Pabēgt drošākā vietā.
- Pabēgt tālāk.
- Pabēgt malā.
1.1.Bēgot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
PiemēriLietus laikā pabēgt zem nojumes.
- Lietus laikā pabēgt zem nojumes.