pīkstēt
pīkstēt pīkstu, pīksti, pīkst, pag. pīkstēju darbības vārds; intransitīvs
pīkstiens lietvārds; vīriešu dzimte
pīkstoņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.formā: trešā persona Radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
PiemēriPele pīkst.
1.1.Radīt augstu, parasti stieptu skaņu (piem., par ierīcēm, iekārtām); atskanēt šādai skaņai.
PiemēriSensori pie kases sāk pīkstēt.
2.Runāt vai dziedāt, retāk smieties sīkā, smalkā balsī.
PiemēriDziedātāja pīkstēja kā pele.
3.sarunvaloda Činkstēt.
PiemēriBērns čīkst un pīkst.
Stabili vārdu savienojumiNedrīkstēt (ne) pīkstēt.