Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
činkstēt
činkstēt činkstu, činksti, činkst, pag. činkstēju darbības vārds; intransitīvs
1.Paklusu apnicīgi raudāt; čīkstēt2.
PiemēriSākt činkstēt.
1.1.Raudulīgi un apnicīgi gausties, žēloties, arī raudulīgi diedelēt, prasīt (ko); čīkstēt.
PiemēriVecāmāte visu laiku činkst.